PVN plaisa ir nedeklarētās un deklarētās, bet nesamaksātās PVN summas attiecība pret potenciālo PVN masu, kas tiktu aprēķināta un iekasēta pie nosacījuma, ka visi nodokļu maksātāji pilnā apmērā izpilda savas nodokļa saistības.  

Saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) veikto pētījumu par PVN plaisu[1] 26 ES valstīs 2012. un 2013. gados Latvija un Lietuva ir to valstu vidū, kurās PVN plaisa ir apmēram divas reizes lielāka nekā ES vidējais rādītājs. Igaunijas rādītājs par to pašu periodu ir tuvu ES dalībvalstu vidējam rādītājam. Tādējādi Latvijā un Lietuvā šajā periodā netika samaksāti 30% no kopējās PVN masas, savukārt Igaunijā – tikai 15%, kas ir vidējais ES rādītājs. Vismazākā PVN plaisa šajos gados ir bijusi Somijā, tai seko Nīderlande, Zviedrija, Luksemburga, Slovēnija un Francija, savukārt vislielākā plaisa bija Rumānijā, Lietuvā, Slovākijā, Grieķijā, Itālijā un Latvijā. Tomēr, pārdomas raisa fakts, ka 2013. gadā Latvijā PVN reversā kārtība jau bija ieviesta darījumiem ar kokmateriāliem un metāllūžņiem, kā arī būvniecības nozarē, bet Igaunijā bija un joprojām ir tikai darījumiem ar metāllūžņiem.  

Pasākumi plaisas mazināšanai  

PVN plaisas radītie zaudējumi ES un tās dalībvalstu budžetos ir ievērojami, tāpēc tiek meklēti veidi situācijas uzlabošanai. Viens no veidiem ir plašāka PVN apgrieztās maksāšanas kārtības jeb reversa ieviešana. To aktīvi izmanto arī Latvija, ieviešot šo kārtību jaunām nozarēm. Šī gada 1. aprīlī stājās spēkā PVN likuma grozījumi, paredzot apgriezto kārtību mobilo telefonu, planšetdatoru un citu tamlīdzīgu elektronisko ierīču pārdošanai. Šobrīd ir publicēts vēl viens PVN likuma grozījumu projekts, kurā ir paredzēts šo kārtību ieviest tirdzniecībai ar graudaugiem un tehniskajām kultūrām  un paralēli notiek diskusijas par to, uz kādām vēl nozarēm šo kārtību attiecināt tuvākajā nākotnē. 

Lietuva papildus jau esošajiem reversiem metālu un kokmateriālu nozarēs un būvniecībā krāpniecības mazināšanai ar šī gada 1. oktobri ievieš datu bāzes modeli (smart tax administration system), t.i. nodokļa maksātāja grāmatvedības sistēma automātiski veido nodokļu audita dokumentu pēc vienotiem standartiem, kas tiek sūtīts nodokļu administrācijai vai tai ir piekļuve šiem dokumentiem. Interesenti sīkāk par modeļa darbību Lietuvā angļu valodā var izlasīt šajā adresē: https://leinonen.lt/news/news-2016/smart-tax-administration-system-i-mas-3-major-obligations-as-regards-data-presentation-to-the-st.  

Izvērtējiet savus darījumu partnerus! 

Arī labticīgs nodokļa maksātājs nav pasargāts no riska kļūt par krāpnieciska darījuma upuri. Tādā situācijā finansiālos zaudējumus papildus nodokļa uzrēķina veidā tas necietīs tikai gadījumā, ja tā rīcībā būs pierādījumi par to, ka ir veicis darījuma partnera pārbaudi, novērtējumu un, atkarībā no situācijas, veicis piesardzības pasākumus riska novēršanai. Valsts ieņēmumu dienests (VID) savā mājas lapā ir publicējis ieteikumus, kas un kā būtu jādara, lai novērtētu darījumu partnerus un darījuma riskus. Papildus tam, VID 2016. gada maija informatīvajā materiālā ir aicinājis Latvijas PVN maksātājus iepazīties ar Eiropas Komisijas vadlīnijām par administratīvo sadarbību starp dalībvalstīm un uzņēmumiem PVN krāpšanas jomā un ņemt vērā tur izteiktās rekomendācijas. Informatīvais materiāls ir publicēts VID mājas lapā: https://www.vid.gov.lv/default.aspx?tabid=8&id=177&hl=1&oid=86196&otype=24.  

Kā nodokļu konsultāciju pakalpojumu sniedzējs, iesakām Jums izvērtēt iekšējo darījumu partneru un darījumu akceptēšanas kārtību un nepieciešamos papildinājumus Jūsu uzņēmumā. Papildus risku identificēšanai saistībā ar darījuma partneriem, mēs iedāvājam izskatīt samazinātās un 0% likmes piemērošanu, priekšnodokļa deklarēšanu, PVN reversās kārtības piemērošanu, un citus jautājumus. Mūsu kontaktinformācija ir atrodama mūsu mājas lapā http://www.leinonen.lv/kontakti/msu-cilvki

[1]http://ec.europa.eu/taxation_customs/resources/documents/common/publications/studies/vat_gap2013.pdf)